Šī piemiņas diena aprīlī

 

2013. gada 15. aprīlī Baltijas Starptautiskajā akadēmijā tika atklāta Rēriha Pakta parakstīšanas 78. gadadienai veltīta izstāde. Šī izstāde ir tapusi Starptautiskā Rērihu centra Latvijas nodaļas un augstskolas, kura gatavo speciālistus darbam vairākās kultūras jomās, ciešā sadarbībā.

Izstādes atklāšanā klātesošos uzrunāja Uzbekistānas vēstnieks Latvijā Afzals Artikovs un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā kultūras padomnieks Oļegs Harlašins. Izstādi svinīgi atklāja Starptautiskā Rērihu centra Latvijas nodaļas priekšsēdētāja Marianna Ozoliņa. Apskatīt ekspozīciju viesus aicināja akadēmijas satversmes sapulces priekšsēdētājs profesors Valērijs Ņikiforovs, kurš atzīmēja, ka kultūras gars, kuram kalpojis Nikolajs Rērihs, caur izglītības sistēmu tiek mantots no paaudzes paaudzē, tāpēc augstskolas piedalīšanās izstādes organizēšanā ir pilnīgi dabiska.

– Caur pieminekļu aizsardzību cilvēce apzinās atmiņas nozīmi, – savā uzrunā uzsvēra Kultūras vadības programmas direktore Irina Markina. – Cilvēce bez atmiņas nespēj izdzīvot.

 

Nav nejauši, ka Latvijas galvaspilsētā ik gadu tiek atzīmēta Rēriha Pakta parakstīšanas diena – pirmā līguma kultūras aizsardzības jomā, dokumenta, kas licis pamatus veselai starptautisko tiesību nozarei un piesaistījis cilvēces uzmanību kultūras vērtību aizsardzības problēmai. Pasaulē pazīstamais gleznotājs Nikolajs Rērihs visu savu dzīvi bija cieši saistīts ar Latviju. No šejienes cēlušies viņa senči, šeit viņš ne reizi vien bērnībā ciemojies pie vectēva. 1930. gados Rīgā tika izveidota Rēriha biedrība, ar kuru Nikolajs Rērihs uzturēja ciešus sakarus un kura devusi nenovērtējamu ieguldījumu starptautiskajā darbībā Rēriha Pakta sagatavošanas parakstīšanas posmā, tā ideju izplatīšanā Eiropā. Šās sadarbības rezultātā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atrodas vērtīga Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznu kolekcija. Nikolaja Rēriha vārdā 2000. gadā tika nosaukta viena no Rīgas ielām.

1935. gada 15. aprīlī Baltajā namā Vašingtonā ASV Prezidenta F.D.Rūzvelta klātbūtnē ASV un vēl divdesmit Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstu pārstāvji parakstīja starptautisku Vienošanos par mākslas un zinātnisko iestāžu un vēstures pieminekļu aizsardzību, kuras idejas bija izstrādājis Nikolajs Rērihs. Būdams ne tikai plaši pazīstams gleznotājs, bet arī ievērojams zinātnieks un sabiedriskais darbinieks, viņš iniciēja un vadīja starptautisku kustību, kuras pamatā likta ideja par cilvēces apvienošanu kultūras glābšanas vārdā. Nikolajs Rērihs bija dziļi pārliecināts, ka, saglabājot un paplašinot kultūras lauka darbību, karam vairs nebūs vietas. Viņš teica: „Tur, kur ir Kultūra, tur ir arī miers.” Par šīs vienošanās simbolu kļuva Miera Zīme, kas pēc analoģijas ar Sarkano Krustu ir kultūras iestāžu un pieminekļu aizsardzības zīme. Nikolaja Rēriha radītās Miera Zīmes pamatā ir sens simbols, kas dažādās kultūrās un reliģijās sastopams kopš cilvēces vēstures pirmsākumiem.

 

 

Rēriha Pakta parakstīšana 1935. gada 15. aprīlī Vašingtonā.

 

Vārdu „kultūra” Nikolajs Rērihs izprata kā „iedarbīgā Labuma sintēzi, izglītības un radošā Daiļuma avotu”. Viņa uzskatus atbalstīja ievērojamākie Latvijas kultūras darbinieki – Aspazija, Alberts Prande, Jāzeps Vītols, Kārlis Skalbe, Eduards Smiļģis, Pauls Stradiņš, Ludolfs Liberts, Zenta Mauriņa, Gustavs Zemgals un daudzi citi, kas 1937. gadā parakstīja aicinājumu pievienoties Rēriha Paktam. Pakta idejas tika pieņemtas arī valsts līmenī, taču Otrais pasaules karš Baltijas valstīm neļāva šim dokumentam pievienoties. 2003. gadā Latvija ratificēja Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību – dokumentu, kas izstrādāts, pamatojoties uz Rēriha Pakta idejām. Taču Hāgas konvencija kultūras vērtības aizstāv tikai militāru konfliktu laikā.

Nepieciešamība īstenot Rēriha Pakta idejas mūsdienās ir aktuālāka nekā jebkad agrāk, jo pasaules krīzes izpausmes dažādās dzīves jomās būtībā ir kultūras krīze, kas skārusi arī Latviju. Morālā degradācija, sociālā noslāņošanās liek domāt par apvienojošu, konsolidējošu sākotni, kas spētu harmonizēt sabiedrību un pārvērst mūsu dzīvi. Šāda sākotne ir kultūra, proti, evolūcijas aktīvais spēks, kas skar ikviena cilvēka sirdi.

No 2006. gada saskaņā ar Seima lēmumu Kultūras dienu ik gadu 15. aprīlī atzīmē Lietuvas Republikā. 2007. gada 24. novembrī Baltijas Asambleja ir pieņēmusi rezolūciju, kas aicina noteikt šo datumu par Baltijas valstu Kultūras dienu.

 

***

 

FOTOGALERIJA:

Rīgā, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā

2013. gada 15. aprīlī