H          

   

 

 

Jaunumi

 Rērihu ģimene

 Rērihu evolucionārā darbība   

Rēriha Miera pakts ·

 Rērihu vārda un mantojuma aizsardzība   

 Starptautiskais
Rērihu centrs 
  

Kultūras un izglītības
darbs
   

 SRC elektroniskā
bibliotēka
   

Par mums

Dzīvās Ētikas
draugu klubs 
  

 

 

 

 

S

 

Rēriha MIERA PaktS

 

1935.gada 15.aprīlī plkst.12.00, Baltajā namā, Vašingtonā, piedaloties ASV prezidentam Rūzveltam un pārstāvjiem no 21 Amerikas republikas, tika parakstīts līgums par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures un arhitektūras pieminekļu aizsardzību, proti, Rēriha Pakts.

 Pakta rašanās ideja

 Doma par to, ka nacionālajām svētvietām jābūt īpaši aizsargājamām, Nikolajam Rēriham radās 1903.gadā, kad viņš kopā ar savu sievu Helēnu Rērihu bija devies ceļojumā pa četrdesmit senajām pilsētām.

Ceļojuma mērķis bija ne tikai atspoguļot gleznās senās mākslas pieminekļus, bet arī iepazīstināt cilvēkus ar senatnes šedevriem.

Helēna Rēriha fotografēja – tika izgatavotas 500 fotogrāfijas. 1904.gada janvārī Nikolajs Rērihs Imperatoriskajā mākslu veicināšanas biedrībā vispārējai apskatei izstādīja vairāk nekā 70 krievu senatnei veltītas etīdes.

N.Rērihs 1904.gadu uzskatīja par sākumu savai aktīvajai kultūras pieminekļu aizsardzības kustībai.

Rēriha Pakta ideja ir tikpat cēla kā “Sarkanā Krusta” biedrības dibināšanas ideja, kas piederēja šveiciešu sabiedriskajam darbiniekam un filantropam doktoram Anrī Žanam Dinānam (1828–1910).

“Pirmā pasaules kara laikā redzot nebijušus postījumus, redzot Reimsas un Līvenas pilsētas izpostīšanu, N.Rērihs vēršas pie krievu armijas virspavēlniecības, aicinot sargāt kultūras vērtības karadarbības rezultātā” – atcerējās N.Rēriha vecākais dēls J.Rērihs.

Pēc kara N.Rērihs, nojaušot jaunas tautu sadursmes tuvošanos, vērsās ar aicinājumu visā pasaulē sargāt kultūras pieminekļus.

Pakta kustības īsa hronoloģija 

1929.gadā Ņujorkā tiek publicēts projekts par mākslas un vēstures pieminekļu aizsardzību.

Tajā pašā gadā N.Rērihs tiek nominēts Nobela miera prēmijai.

1930.gadā Parīzē un Brigē (Beļģija) tika nodibinātas Rēriha Pakta un Miera Karoga komitejas.

1931.gada septembrī Brigē (Beļģija) notiek Pirmā starptautiskā Miera Pakta konference.

1932.gada augustā Brigē (Beļģija) tiek sasaukta Otrā starptautiskā Miera Pakta konference.

1933.gada novembrī Vašingtonā notiek Trešā starptautiskā Miera Pakta konference. Šī konference apstiprina Pakta un Miera Karogu pastāvīgo komiteju.

1935.gadā 15.aprīlī Rēriha Pakts kļūst par starptautisku dokumentu un iegūst juridisku spēku.

Pirmoreiz cilvēces vēsturē tiek noslēgts Starptautisks līgums par kultūras vērtību saglabāšanu.

Rēriha Paktā ir septiņi panti. Izcilais skulptors Sergejs Koņenkovs, šo vēsturisko notikumu novērtēja šādi: “Rēriha tikumiskie principi attiecībā uz Zemes tautu kultūras mantojumu ir kļuvuši par starptautisko tiesību normu”.

Taču Miera Pakta cēlo ideju aprakta Otrā pasaules kara zvērības un krāsmatas.

Pēc kara pasaules kultūras sabiedrība atjaunoja Rēriha Pakta ideju.

1950.gadā Rēriha Pakta Komiteja nosūtīja UNESCO galvenajam direktoram doktoram Toresam Bode Pakta kopiju kopā ar visu kustības vēstures dokumentāciju, sākot ar 1930.gadu.

1954.gada 14.maijā Hāgā, pamatojoties uz Rēriha Paktu, tika parakstīts Starptautiskās konvencijas Nobeiguma akts par kultūras vērtību aizsardzību bruņotu konfliktu gadījumā.

Piepildījās N.Rēriha pravietiskie vārdi rakstā “Miera Karoga” (1944): “Idejas nemirst, tās reizēm snauž, bet pamostas tās vēl spēcīgākas nekā pirms iemigšanas ... Idejas dzīvo. Miera Karogs plīvos.”

 

Miera Karogs

Lai apzīmētu Rēriha Pakta 1.pntā minētos pieminekļus un iestādes, tika piedāvāts karogs. “Piedāvātais Karogs ir uz balta fona aplī savienotas trīs amaranta sfēras – Mūžības un Vienotības simboli. Kaut arī mēs nezinām, kad tieši Karogs plīvos pār visiem kultūras pieminekļiem, bet sēkla, neapšaubāmi, ir uzdīgusi.” (N.Rērihs. Miera Karogs. 1930.gada marts.)

“Miera Karogs”, “Kultūras Karogs” un “Karogs Sargātājs” – tā N.Rērihs to dēvēja, tādējādi uzsverot, ka Miera Karogam ir tādas pašas funkcijas kā Sarkanā Krusta Karogam.

Sarkanā Krusta Karogs aicina sargāt ievainotos, bet Miera Karogs aicina sargāt garīgās vērtības.

“Sarkanā Krusta Karogs sniedz nenovērtējamu palīdzību un atgādina pasaulei par cilvēcību un līdzcietību ... Tāpat arī Karogs, kuru mēs piedāvājam kultūras dārgumu aizsardzībai, pastāvīgi atgādinās par mūsu atbildību un nepieciešamību rūpēties par cilvēka ģēnija dārgumiem.” (N.Rērihs)

“Miera Karogam ir vēl divi svarīgi aspekti: audzinošs un izglītojošs.

Aizsargājot, norobežojot no briesmām kultūras dārgumus nākamībai, cilvēku apziņā jau no bērna gadiem tiks ielikta cieņa pret garīgām vērtībām, pašu galveno, pašu brīnišķīgāko, ko devusi kultūra.

Ilgi gaidītais Miers atnāks caur Kultūru.

Tas notiks tad, kad visas valstis svinīgi zvērēs sargāt Kultūras dārgumus, kas būtībā pieder nevis vienai tautai, bet Pasaulei. Pa šo ceļu mēs varam vēlreiz sasniegt Kultūras un Miera uzplaukumu.”

N.Rērihs. Miera Karogs. 1930.gada marts.

 

Miera Karoga zīmes izvēle

Jebkuram karogam – valsts, apvienības, flotes utt. – ir savas krāsas, simboli, rotājumi.

Miera Karogam N.Rērihs meklēja zīmi, kas apvienotu visas tautas un reliģijas.

Viņš ņēma vērā arī to, ka Sarkanā Krusta zīme – svētais kristietības simbols, izrādījās nepieņemams musulmaņu pasaulē un tika pieņemts internacionāls papildu karogs – Sarkanā Pusmēness Karogs.

N.Rērihs, būdams arheologs, vēsturnieks un ceļotājs, pievērsa uzmanību senai zīmei, kas simbolizē trīsvienību (triju būtību vienotību).

No vienas puses, šī zīme ir izplatīta visā pasaulē kopš vēlīnā paleolīta (akmens laikmeta) līdz pat mūsdienām; no otras puses, neviena tauta vai reliģija to neizmanto kā atšķirības zīmi.

Turklāt trīsvienības zīme ir izrādījusies stabila, neskatoties uz kulta un ideoloģiskajām pārmaiņām, kas pieredzētas kopš aizvēsturiskiem laikiem, proti, vēstures posma, par kuru nav rakstisku liecību.

“Lūk, tāpēc visu apvienojošajam karogam tika izraudzīta zīme, kas atnākusi cauri gadsimtiem, pareizāk, gadu tūkstošiem.” (N.Rērihs. Miera Karogs. 1939.gada 24.maijs.)

 Karoga zīmes pirmā ideja N.Rēriham radās skatoties A.Rubļova ikonu “Svētā ‘Dzīvībassācēja Trīsvienība”, par to viņš rakstīja vēstulē juristam, Rēriha Pakta Komitejas Francijā priekšsēdētājam baronam M.Taubem: Tie šāds simbols – senākais kristietības simbols, apgaismots mums ar Svētā Sergija vārdu, pateica priekšā man mūsu zīmi ..”.

Tur, kur jāsargā visas cilvēces dārgumi – tur jābūt attēlotai šādai zīmei, kas atklās visu cilvēku siržu slēptuves” (N.Rērihs ”Miera Karogs” 1939.g. 24.maijs “Dienasgrāmatas lapas” 2.sējums).

®

 

×uz augšu

 

 

 

 


 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

     

Saziņai: rerihs@rerihs.lv