Krievijas Federācijas Prezidentam

V.Putinam

 

 

Kultūras, zinātnes un sabiedrisko darbinieku

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Starptautiskā Rērihu centra N.Rēriha sabiedriskā muzeja aizsardzībai

 

Godātais Vladimir Vladimirovič!

 

          Mēs vēršamies pie Jums ar lūgumu sniegt palīdzību ievērojamam pasaules nozīmes kultūras un izglītības centram – Starptautiskā Rērihu centra (SRC) N.Rēriha sabiedriskajam muzejam. Situācija ir izveidojusies tāda, ka tikai Jūsu personiska dalība var saglabāt Krievijā šo muzeju, kura turpmākā darbība ir apdraudēta sakarā ar valsts ierēdņu darbībām.

Atgādināsim, ka N.Rēriha sabiedriskā muzeja darbība sākās 1989. gadā, kad Indijas pilsonis un Rērihu ģimenes pēdējais pārstāvis Svjatoslavs Rērihs nolēma no Indijas nodot Krievijai bez atlīdzības ievērojamu daļu savu vecāku – izcilā krievu gleznotāja Nikolaja Rēriha un ievērojamās filozofes Helēnas Rērihas – daiļrades mantojuma, lai Maskavā tiktu izveidots N.Rēriha sabiedriskais muzejs.

Rērihu kultūras mantojuma nozīme ir milzīga, un to atzīst daudzās pasaules valstīs. Mantojums ietver vairāk nekā 9000 Nikolaja un Svjatoslava Rērihu mākslas darbu, desmitiem publicistisku, zinātnisku un filozofisku darbu dažādās zinātnes un mākslas jomās. Šajā mantojumā ietvertās miera un humānisma idejas par kultūras nozīmi kā civilizācijas un cilvēka attīstības pamatu, par tās vadošo lomu tikumiskajā audzināšanā, par nepieciešamību aizsargāt un saglabāt cilvēces vēsturisko mantojumu ir nenovērtējams ieguldījums tēvzemes un pasaules kultūras dārgumu krājumā.

Apzinoties Rērihu mantojuma ārkārtējo valstisko nozīmi, PSRS vadība pieņēma divus galvenos Svjatoslava Rēriha nosacījumus: muzejam jābūt neatkarīgā, sabiedriskā statusā un tam jābūt izvietotam Maskavā, Lopuhinu muižas ēkā, kuru S.Rērihs personīgi izraudzījās muzejam. Valsts atbilstošās garantijas tika nostiprinātas Ministru padomes 04.11.1989. lēmumā Nr. 950 un Maskavas pilsētas padomes Izpildkomitejas 28.11.1989. lēmumā Nr. 2248.

Sabiedriskā muzeja vadīšanu Svjatoslavs Rērihs uzticēja Ludmilai Šapošņikovai – ievērojamai indoloģei, rakstniecei un sabiedriskai darbiniecei, ieceldams viņu par savu uzticības personu un testamenta izpildītāju.

Savas cerības izveidot muzeju Svjatoslavs Rērihs saistīja ar Padomju Rērihu fondu (pēc PSRS sabrukuma – Starptautiskais Rērihu centrs), kura dibinātājs un goda prezidents viņš bija līdz pat savas dzīves beigām. Savā testamentā viņš ir paudis stingru lēmumu nodot SRC viņam piederošo mākslas darbu, manuskriptu un memoriālā Rērihu mantojuma daļu.

Kopš muzeja dibināšanas ir apritējis gandrīz ceturtdaļgadsimts. Pagājušo gadu laikā ir paveikts šķietami neiespējamais. Bez jebkāda valsts finansējuma ir izveidots pasaules līmeņa muzejs. Tas bija iespējams, pateicoties tautas ziedojumiem un lielākā mūsdienu Krievijas mecenāta, viena no sabiedriskā muzeja dibinātājiem – B.Buločņika – palīdzībai. B.Buločņika palīdzība Krievijas kultūrai ir pielīdzināma tādu ievērojamu mecenātu darbībai kā Tretjakovs, Mamontovs, Bahrušins, Rjabušinksis un Morozovs.

Vispārējs tautas atbalsts Starptautiskajam Rērihu centram ļāva izvērst plašu kultūras darbību Rērihu mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Muzeja kolektīvs ne tikai spēja izveidot sabiedrisko muzeju, savākt lielāko Rēriha gleznu kolekciju, bet arī burtiski no drupām atjaunot brīnišķīgo XVII gadsimta arhitektūras pieminekli „Lopuhinu muiža”, kurā šis muzejs atrodas. Izmantojot mantojumu, Starptautiskais Rērihu centrs veic plašu zinātniski pētniecisko un izglītojošo darbu, kas saistīts ar mūsu tautiešu dižās ģimenes dzīves un radošās darbības pētniecību: organizē ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferences ar plaša zinātnieku un sabiedrisko darbinieku loka piedalīšanos, Rēriha gleznu pārvietojamās izstādes Krievijā un ārvalstīs (bijušas vairāk nekā 500 izstādes, kuras apmeklējuši vairāk nekā 4 miljoni cilvēku), publicē arhīva materiālus, daudziem cilvēkiem visā pasaulē padarot pieejamu Rērihu mantojumu (izdotas jau vairāk nekā 200 grāmatas), izlaiž žurnālu "Культура и время" (kas apbalvots ar goda zīmi „Preses zelta fonds”), rīko klasiskās mūzikas vakarus, mūsdienu gleznotāju kosmistu darbu izstādes, kā arī lekcijas, radošos vakarus un tautas daiļrades festivālus.

SRC kopīgi ar Starptautisko Rērihu Memoriālo trestu (Nagāra, Indija) starptautiskās kultūras sadarbības ietvaros ar Indiju veic svarīgu darbu Rērihu ģimenes mantojuma saglabāšanā, kas paredz Rērihu 1928. gadā izveidotā Himalaju zinātniskās pētniecības institūta „Urusvati” darbības atjaunošanu.

Īpaši jāatzīmē Starptautiskā Rērihu centra un Starptautiskās Rērihu mantojuma saglabāšanas komitejas starptautiskais kultūras un izglītības izstāžu projekts „Rēriha Pakts. Vēsture un mūsdienas”, kura uzdevums ir popularizēt N.Rēriha miera idejas – miera saglabāšanu caur kultūras saglabāšanu. Projekta mērķis ir konsolidēt starptautiskās sabiedrības pūliņus kultūras mantojuma saglabāšanas un aizsardzības lietās. Šo projektu atbalsta UNESCO, KF Ārlietu ministrija un „Krievijas sadarbība” (Россотрудничество). Projekts sniedz būtisku ieguldījumu Krievijas starptautiskā prestiža paaugstināšanā.

SRC darbība tēvzemes kultūras saglabāšanas jomā ne reizi vien saņēmusi augstus sabiedrības un valsts apbalvojumus. Par Lopuhinu muižas restaurāciju SRC kolektīvs apbalvots ar nacionālo prēmiju „Kultūras mantojums”. N.Rēriha sabiedriskā muzeja ģenerāldirektore, KF Nopelniem bagātā mākslas darbiniece par lielu ieguldījumu muzeja zinātnes attīstībā un kultūras mantojuma saglabāšanā ir apbalvota ar Draudzības ordeni (2006) un IV pakāpes ordeni „Par Nopelniem Tēvijas Labā” (2011).

2010. gadā Eiropas Savienība atzina L.Šapošņikovas nopelnus un piešķīra viņai Eiropas kultūras mantojuma federācijas EUROPA NOSTRA prēmiju par pašaizliedzīgu darbu kultūras mantojuma saglabāšanā Krievijā.

Taču izrādās, ka augsti panākumi nav garantija izcilā krievu gleznotāja sabiedriskā muzeja un viņa ģimenes mantojuma saglabāšanas drošībai un stabilai pastāvēšanai Krievijā.

Vairāk nekā 20 gadus no vairāku valsts struktūru puses nebeidzās mēģinājumi sagraut muzeju, atņemt Lopuhinu muižu, atņemt Rērihu mantojumu un sagrābt muzeja krājumu.

Tagad KF Kultūras ministrija, kuru vada V.Medinskis, mēģina apstrīdēt tiesas lēmumu, kurā atzīts S.Rēriha testaments par labu Starptautiskajam Rērihu centram. Šī nostāja tieši pārkāpj lēmumus, kurus ministrija ievēroja agrāk, kad ministrs bija A.Avdejevs, – par Svjatoslava Rēriha gribas beznosacījumu izpildīšanu. Vai tad tā nav to garantiju pārkāpšana, kuras valsts devusi S.Rēriham attiecībā uz saudzīgu izturēšanos pret viņa mantojumu? Vai tas atbilst tiesiskas valsts izveides uzdevumam mūsu valstī?

Tā vietā, lai kultūras jomā atbalstītu sabiedriskās iniciatīvas un attīstītu Krievijas mecenātisma labās tradīcijas, Kultūras ministrija tagad mēģina ar lozungu „Rūpes par Krievijas kultūru” veikt sabiedriskā muzeja „valstiskošanu”, atņemot tam tiesības pastāvēt.

Godātais Vladimir Vladimirovič, vai tas atbilst Jūsu izvirzītajam uzdevumam veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību mūsu valstī?

Cits piemērs. Daudzus gadus Starptautiskais Rērihu centrs pats saviem spēkiem atjaunoja senlaicīgo Lopuhinu muižu. Tās restaurācijā ieguldīti simtiem miljonu mecenāta palīdzības līdzekļu. Neraugoties uz to, SRC gadiem nevar panākt no Pilsētas īpašuma departamenta papildu atvieglojumus muižas nomāšanai, lai gan šāda rūpīga un saudzīga attieksme pret kultūras pieminekli būtu pelnījusi, ka tas tiek nodots beztermiņa bezatlīdzības lietošanā. Mūsuprāt, šajā sarežģītajā laikā, kad mūsu valstī katastrofāli maz līdzekļu tiek piešķirts kultūrai, ir visādi jāatbalsta šādas sekmīgas sabiedriskās formas, kāds ir SRC N.Rēriha muzejs, lai tās plaši ienāktu mūsu dzīvē.

Godātais Vladimir Vladimirovič! Ar sāpēm un satraukumu mēs esam spiesti konstatēt, ka ierēdņu rīcība un mecenāta B.Buločņika finansiālā atbalsta likvidēšana rada situāciju, kurā N.Rēriha sabiedriskais muzejs būs spiests pārtraukt savu kultūras darbību.

Vai tiešām to, ko ar tādu mīlestību un darbu radījuši tūkstošiem mūsu līdzpilsoņu, var tik viegli iznīcināt?

Šāda nevērīga attieksme pret S.Rēriha gribu ir satraucošs signāls mūsu tēvzemiešiem ārvalstīs. Kurš no viņiem gribēs atgriezt Krievijā vērtīgu mantojumu, lai to piemeklētu tāds pats liktenis?

Godātais Prezidenta kungs, ar Jūsu rīkojumu 2014. gads mūsu valstī ir pasludināts par Kultūras gadu – „lai pievērstu sabiedrības uzmanību kultūras attīstības, kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanas jautājumiem un Krievijas kultūras lomai pasaulē”. Tā ir brīnišķīga un zīmīga iniciatīva. Tikai atbalstot kultūru, mūsu valsts varēs pārvarēt esošās grūtības, saliedēt Krievijas sabiedrību un kļūt par paraugu visai pasaulei.

Vai tiešām Krievijā nākamais – Kultūras – gads, kas sakrīt ar N.Rēriha 140. gadadienu, H.Rērihas 135. gadadienu un S.Rēriha 110. gadadienu tiks „atzīmēts”, sagraujot pēc šīs ģimenes locekļu iniciatīvas izveidoto sabiedrisko muzeju?

Uzskatām, ka N.Rēriha muzejs ir mūsu tautas sabiedriskais īpašums, un tā darbība pilnībā atbilst Krievijas kultūras interesēm.

Esošajā situācijā lūdzam Jūs, godātais Vladimir Vladimirovič, kā Konstitūcijas garantu, ko ievēlējusi Krievijas tauta, nepalikt vienaldzīgam pret N.Rēriha sabiedriskā muzeja likteni un saglabāt neskartu pēdējā dižās ģimenes pārstāvja gribu. To pilnībā veicinātu S.Rēriha testamenta atzīšana no KF Kultūras ministrijas puses, kultūras pieminekļa „Lopuhinu muiža” ar likumu noteikta nodošana bezatlīdzības un beztermiņa lietošanā SRC un finansiāla atbalsta sniegšana Starptautiskā Rērihu centra N.Rēriha sabiedriskajam muzejam kultūras projektu īstenošanai, lai Krievijā un ārvalstīs popularizētu Rērihu mantojumu un stiprinātu Krievijas kā diženas kultūras lielvalsts statusu.

Mēs ļoti ceram, ka Jūsu personīgā uzmanība un dalība saglabās N.Rēriha sabiedrisko muzeju nākamajām paaudzēm un dos iespēju Starptautiskajam Rērihu centram turpināt auglīgo kultūras darbību mūsu Dzimtenes interesēs.