himalaju zinātniskās pētniecības instiTūta „URUSVATI”
85. gadadienai veltīts Svinīgais pasākums

 

 

Šā gada 13. decembrī Baltijas Starptautiskajā akadēmijā notika Himalaju zinātniskās pētniecības institūta „Urusvati” 85. gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kuru organizēja Starptautiskā Rērihu centra (SRC) Latvijas nodaļa.

Pasākums tika atklāts Rērihu zālē, kur klātesošos uzrunāja SRC Latvijas nodaļas priekšsēdētāja Marianna Ozoliņa un Baltijas Starptautiskās akadēmijas valdes loceklis Valērijs Ņikiforovs. Pasākumā piedalījās uzaicinātie Latvijas zinātnes un kultūras pārstāvji, kā arī viesi no Igaunijas un Krievijas.

Šā pasākuma būtisks akcents bija zinātniski informatīvā stenda atklāšanā Rērihu zālē – tika prezentēta ekspozīcija par „Urusvati” institūta prezidentu un dibinātāju Nikolaju Rērihu, kā arī par institūta direktoru – Rērihu vecāko dēlu zinātnieku orientālistu Juriju Rērihu, kurš vadīja etnoloģiskos un lingvistiskos pētījumus un arheoloģijas pieminekļu izlūkošanu. Ekspozīcija atspoguļo bagātīgu materiālu, tostarp institūta veidošanas vēsturi, institūta uzdevumus, darbības jomu, kas paredzēta sadarbībā ar pasaules vadošajiem zinātniekiem (prof. Millikenu, prof. Ramanu, prof. Metaļņikovu, dr. Svenu Gedinu, prof. Einšteinu, seru Džagadišu Bošē, dr. Merilu u.c.), institūta darbības piespiedu pārtraukumu sakarā ar Otrā Pasaules kara sākumu, kā arī institūta pakāpenisko atdzimšanu mūsdienās.

„Urusvati” institūts ir dibināts 1928. gada 24. jūlijā, lai sistematizētu un apstrādātu plašo un daudzveidīgo zinātnisko materiālu, kas tika iegūts Centrālāzijas ekspedīcijas laikā (1924-1928), un tā misija bija likt pamatus jaunai apgarotai zinātnei – nākotnes zinātnei.

Svjatoslavs Rērihs ir teicis: „Jums jāzina, ka šis Institūts nav tikai kārtējā zinātniskā iestāde. Tajā ir ielikta nākotnes zinātne. Toreiz, kara laikā un arī vēlāk, Institūta liktenis nebija viegls, pārtrūka pētījumi izveidotā zinātniskā metodoloģija. Nevis mūsu, Rērihu, izveidotā metodoloģija, bet mūsu Skolotāja, Dzīvās Ētikas radītāja, kura plānus mēs pildījām. Zināt, viss bija ļoti interesanti iecerēts un vēl interesantāk tika īstenots. Visās šajās darbībās, kurās mēs piedalījāmies, bija ne tikai jaunās zinātnes nākotne, bet arī cilvēces evolūcijas nākotne, tās pārveide un pastāvēšanas jaunās formas.” 

Atsevišķās Rērihu zāles ekspozīcijas vitrīnās ir apkopoti materiāli par Starptautisko Rērihu centru, kurš, būdams Rērihu darbības turpinātājs Krievijā un Indijā, ir noslēdzis vienošanos ar Rērihu Starptautisko memoriālo trestu (Indija) un attīsta Kulu ielejā (Himičalpradešas štats, Indija) izvietotā Himalaju zinātniskās pētniecības institūta „Urusvati” atdzimšanu.

Tādējādi Rērihu zāle, kura vienlaikus ir arī mācību auditorija, ir papildināta ar svarīgu informāciju, kas, protams, paplašinās studentu priekšstatus par izcilo pasaules kultūras pārstāvju – Rērihu ģimenes locekļu – Nikolaja un Helēnas un viņu dēlu Jurija un Svjatoslava zinātnisko, māksliniecisko un vēsturisko darbību.

Svinīgā pasākuma turpinājumā ar dziļu, oriģināla materiāla piesātinātu spīdošu referātu par „Urusvati” institūtu kā Jaunās Apgarotās Zinātnes pamatu uzstājās N.Rēriha Starptautiskā Centra-Muzeja Sanktpēterburgas nodaļas Goda priekšsēdētājs, Starptautiskās Ekoloģijas, cilvēka un dabas drošības zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, Krievijas Dabas zinātņu akadēmijas padomnieks, Starptautiskās Kultūras aizsardzības līgas viceprezidents Mihails Čirjatjevs.